Lai akmens ilgi kalpotu un izskatītos lieliski, to vajag aizsargāt no mehāniskām un ķīmiskām iedarbībām, no ūdens, netīrumiem utt. Parasti aizsargājoši preparāti aizsargā akmens apdari uzreiz no vairākām nelaimēm: lai nenokļūst krāsa porās, eļļas, tauki, dūmu smogs, pelējums, mitrums. Viņi nemaina akmens krāsu, bet veido plēvi un pie pareizas lietošanas neatstāj nekādas pēdas („Idea HP”). Krāsainajam granītam un marmoram eksistē speciāli preparāti ar krāsas „atdzīvināšanas” efektu („Idea XC”, „Antik”). Krāsa akmenim pēc šo sastāvu piemērošanas paliek daudz piesātinātāka un dziļāka.

No mehāniskām skrambām aizsargā periodiska pulēšana ar „šķidro vasku”. Vaska sastāvs var būt ar matētu spīdumu (RR/1), spoguļspīdumu (VX-SL), ar pretslīdes efektu (Antislip) u.c Read more!

Mazgāt akmens segumu rekomendējas ar atsevišķu birsti, ne biežāk kā 1 -2 reizes nedēļā ( pirms mitrās tīrīšanas grīdu vajag rūpīgi izslaucīt vai izsūkt ar putekļusūcēju). Kategoriski nerekomendējas par mazgāšanas līdzekļiem izmantot veļas pulverus, akmenim neparedzētus mazgāšanas līdzekļus vai parastas ziepes: bālgana kārta uz akmens virsmas pēc tādas apstrādes ir praktiski garantējama.

Lai koptu akmeni eksistē speciāli šķidrumi ar neitrālu Ph. Pie regulāras apkopes pietiekami ir vienkārši izmazgāt grīdu ar tīru ūdeni ar līdzekļu vāju koncentrāciju, tādiem kā „LEM-3”. Pie nozīmīgiem netīrumiem nepieciešams izmantot šos preparātus stiprākā koncentrācijā. Ir gadījumi, kad akmens ir ļoti stipri nosmērēts (piem., pēc remontdarbiem). Šeit neitrālie līdzekļi nepalīdz, tāpēc nāksies izmantot sārmu attīrītājus, kuriem piemīt spēcīgs attaukošanas efekts („Ultra-Stripper”). Granītam izmanto skābju attīrītājus („Bert 27”). Read more!

Dabīgā akmens grīdas ikdienas kopšanā, īpaši marmora, rekomendējas sausā tīrīšana. Grīda regulāri jāslauka, kas to attīra no smiltīm un citām abrazīvām daļām. Ja virsma pulēta, birstei jābūt sausai un mīkstai, ja nav pulēta, tad vajag ņemt rupjāku. Ļoti efektīgi šajā stadijā izmantot kvalitatīvu putekļusūcēju (ar mīkstu birstīti, bez metālisku daļu, lai nesaskrāpētu grīdu).
Read more!

Šūnakmens – nogulumu iezis, attiecas pie kaļķakmens. Šim akmenim raksturīga poraina struktūra, porainums, neliela cietība (nepaliek skrāpējumu uz stikla), gaiša krāsa (balta, pelēka, dzeltena, brūna). Šūnakmens porainums radās no sēra gāzu burbulīšiem, kuri paceļas uz virsmas caur kaļķu slāņa maisījumu. Ja šūnakmeni sagriež paralēli nogulsnējuma veidojuma virzienā, varēs viegli ieraudzīt apaļus caurumus, kuri palikuši sakarā ar sēra gāzu izeju. Daži meistari aizpilda caurumus ar speciālu ļoti šķidru mastiku, citi otrādi – atstāj poras neaizvērtas. Šūnakmens aizlietā virsma pulējas un līdz ar to iegūst rafinētu spīdumu. Šūnakmens neaizpildīto virsmu – atstāji noslīpētu – kas veido siltuma un mājīguma atmosfēru. Šūnakmens kopšana ir analoģiska kā marmora kopšana. Read more!

Savu nosaukumu slāneklis ieguva par spēju slānīties, t.i. sadalīties plānās plāksnītēs. Šīs spējas tas ieguva pateicoties lielam daudzumam hidrovizlu, kuras atrodas viņa slānī. Slāneklis sastāv no nogulumu tipa ieža, vizlas un citreiz no kvarcīta. Pateicoties dažādu mālu materiālu klātbūtnei, kas „sastiprina” vizlas plāksnes, ar ko nodrošina slānekli ar lielu cietumu. Visbiežāk slāneklis ir melns, pelēks un zaļš. Slānekli reti pulē ( to izdarīt ir gandrīz neiespējami), visbiežāk to slīpē vai skalda. Akmens ir diezgan problemātisks dizaineriem – tas viegli lūzt, parasti mitros apstākļos. Tāpēc slānekli nerekomendējas izmantot vannas istabu apdarē un fasādēs. Slāneklim rekomendējas izmantot aizsargājošu plāksni ar akmens nostiprināšanas efektu

Read more!