Kristalizējies kaļķakmens, ko raksturo neatkārtojami dabas veidoti toņi. Pielietojams iekštelpās – grīdu un sienu kā arī kamīnu apdarē, palodzēm, vannas istabu darba virsmām.
Marmors – kristāliska metamorfisma kalnu iezis, radusies kaļķakmens vai dolomīta pārkristalizācijas rezultātā. Marmoram var būt balta, pelēka, zaļa, rozā un citas nokrāsas. Marmors labi pulējas, izmantojas kā apdares materiāls.
Marmors– materiāls daudz plānāks nekā granīts un pa pat nedaudz ievainojamāks. To nevar mazgāt ar parastiem mazgāšanas līdzekļiem, kuru izmantojami virtuvē, jo šie līdzekļi ir pietiekami agresīvi ( skābes vai sārmu pamats). Skābu un sārmu pamatā būs parasti iestāsies ķīmiskā reakcijā ar kalciju (marmora pamats) un sadalīs to. Marmora mazgājošie līdzekļi būs tikai neitrāli – ar PH apm. 7.
Izņemot to, ka marmoram ir vairāk maigāka daba kā granītam, tas vairāk pakļaujas mehāniskām iedarbībām (dilšanai). Tāpēc, lai marmors saglabātu savu spīdumu, mājīgumu un silto dabīgo toni, grīdas no marmora rekomendējas aizsargāt ar speciāliem pārklājumiem (parasti uz vaska pamata). Šis līdzekli uz dabīgiem vai mākslīgiem vasku pamatiem, ekoloģiski nekaitīgs. Tāds pārklājums nodrošina mehānisku drošību un papildus spīdumu virsmai.
Tāpat arī izmantojas ūdens un eļļas atgrūdoši impregnētāji. Tie nepieciešami tāpēc, lai lielākās marmora šķirnes (izņemot īpaši blīvus un ļoti dārgus veidus) pietiekami porainas un „labprātīgi” iesūc sevī dažādus šķidrumus. Ilga kontakta rezultātā ar tādiem šķidrumiem uz virsmas var palikt grūti izņemami krāsoti traipi. Lai tas nenotiktu un lai nevajadzētu nodarboties ar virsmas attīrīšanu (starpcitu šis process nav diez ko viegls, jo netīrumus nepieciešams burtiski izvilkt no porām), vieglāk uzklāt uz virsmas impregnētāju, kura neatstāj uz virsmas nekādus pleķus, bet vienkārši aizpilda poras, tādējādi traucējot tajos iekļūt jebkuri citai vielai.
